Viss par parketa grīdām: Izvēle, ieklāšana un kopšana

Parketa grīdas: Pilns ceļvedis no izvēles un ieklāšanas līdz ilgmūžīgai kopšanai

Foto: unsplash.com / Lisa Anna

Jūs droši vien jau esat dzirdējuši par masīvkoka parketa, masīvkoka dēļu, divslāņu un trīsslāņu parketa, koka bruģa vai greznā plākšņu parketa koka grīdas seguma priekšrocībām. Lai izdarītu pareizo izvēli, ir būtiski saprast, kas ir parkets un kā tas gadsimtu gaitā ir attīstījies, un kādi parketa veidi mūsdienās ir pieejami. Koks ir dabisks un atjaunojams resurss, kas telpā var radīt siltu, ielūdzošu atmosfēru, regulēt telpas klimatu, būt par pircēja īpaša statusa vēstnieku un kalpot kā izturīgs grīdas seguma materiāls gadu desmitiem, dažkārt pat gadu simtiem. Šajā rakstā uzzināsiet visu būtiskāko par parketa grīdām – sākot no piemērotākā materiāla un dizaina izvēles, beidzot ar pareizu ieklāšanu, pielāgošanu siltajām grīdām un ilgmūžīgu kopšanu.

Parketa grīdas: no senas vēstures līdz mūsdienām

Koka grīdām ir senas tradīcijas, un Eiropā tās ir zināmas vismaz kopš viduslaikiem. Sākotnēji tās bija rupji apgrieztu un vienam otram blakus sarindotu dēļu laukumi. Attīstoties tehnoloģijām, grīdas kļuva arvien izsmalcinātākas, un dēļi pārtapa par plakani zāģētiem, ēvelētiem apdares materiāliem, kas galvenokārt bija izgatavoti no vietējām mīkstkoku šķirnēm, piemēram, egles vai priedes. Ap 16. gadsimtu ozolkoka grīdas dēļi tika izmantoti gan lauku mājās, gan buržuāziskajā dzīvojamo māju arhitektūrā. Ilgu laiku pēc pasūtījuma griezta parketa grīda bija paredzēta tikai turīgajai kārtai – karaļnamiem, muižniekiem un tirgotājiem.

gadsimta sākumā Eiropas aristokrātu mājās tika ieklātas pirmās parketa grīdas. Visizcilākais piemērs bija plāķšņu parkets, kas tika ieklāts Versaļas pilī 1580. gados. Šis stils bija daļa no baroka modes. Par paraugu tam kalpoja romiešu “siļķes kaula” raksts, kas izgatavots no terakotas (antīkais laikmets), un vēlāk tas tika atkārtots ozolkokā (renesanse). Koka grīdu raksti un inkrustācijas kļuva arvien sarežģītākas. Līdz pat šai dienai šādas vēsturiskas parketa grīdas mūs pārsteidz daudzās pilīs gan Eiropā, gan tepat Latvijā. 19. gadsimtā, līdz ar industrializāciju, parketa grīdas tika ražotas lielos daudzumos un tādējādi tās kļuva pieejamas augstākai vidusšķirai. Tās nonāca villās un lielos dzīvokļos.

Parketa dēlīši bija jau kļuvuši daudz šaurāki, un modē nāca “klasiskie” raksti, piemēram, tā sauktais „Siļķes kauls“ (jeb Asaka), ko Latvijā pieņemts saukt par “Skujiņas” vai “Eglītes” rakstu. Ap 1940. gadu tika izgudrots inženierijas jeb industriālais parkets, kas padarīja ieklāšanu daudz vieglāku, jo tas vairs ne vienmēr bija jāpielīmē pie grīdas.

Koka grīdas izvēle un vizuālā iedarbība uz telpu

Foto: unsplash.com / lantai kayu

Dabīga koka parketa raksts un krāsa būtiski ietekmē telpas vizuālo uztveri – tās plašumu, garumu, augstumu, gaišumu un kopējo noskaņu. Praktiska pieeja nosaka, ka mazai telpai parasti izvēlas gaišu, mierīga raksta parketu ar dēļiem telpas garenvirzienā. Lielā telpā var izmantot tumšākus toņus, izteiktāku koka tekstūru vai skujiņas rakstu, lai piešķirtu interjeram izteiksmīgu raksturu. Jāņem vērā arī dabīgā apgaismojuma virziens, sienu krāsa, mēbeles un griestu augstums – viena un tā pati grīda dažādās telpās izskatīsies atšķirīgi.

Parketa rakstu vizuālā iedarbība

Garenvirziena ieklājums: Dēļi, kas ieklāti telpas garenvirzienā, vizuāli pagarina telpu.
Šķērsvirziena ieklājums: Dēļi, ko ieklāj šķērsām telpai, padara to optiski platāku.
Skujiņas raksts: Piešķir dinamiku un eleganci. Klasiskā skujiņa telpu var padarīt vizuāli aktīvāku, bet franču skujiņa — mierīgāku un izsmalcinātāku.
Plati un gari masīvkoka dēļi: Rada plašāku, mierīgāku un modernāku iespaidu, jo tiem ir mazāk savienojuma vietu.
Smalks, izteikts raksts: Inkrustācijas vai liels mezglu skaits pievērš uzmanību grīdai un var padarīt nelielu telpu vizuāli piesātinātāku.
Diagonāls ieklājums: Var paplašināt telpu, taču rada izteiktāku kustības sajūtu un patērē vairāk materiāla.

Koka grīdas toņi

Gaišs parkets: Atstaro vairāk gaismas, tāpēc telpa šķiet plašāka, augstāka un gaisīgāka, kas ir ideāli piemērots mazām vai tumšām telpām.
Tumšs parkets: Rada mājīgumu, stabilitāti un greznāku noskaņu, bet var optiski samazināt telpu. To labāk kombinēt ar gaišām sienām un pietiekamu apgaismojumu.
Silti medus un sarkanīgi toņi: Padara telpu siltāku, mājīgāku un viesmīlīgāku.
Vēsi pelēki vai bēši toņi: Rada mierīgāku, plašāku un mūsdienīgāku sajūtu.
Vienmērīgs tonis: Vizuāli nomierina telpu, savukārt spēcīgi kontrasti starp dēļiem var vizuāli sadalīt telpu.

Masīvkoka vai gatavais parkets: Galvenās tehniskās atšķirības

Klasiskā masīvkoka parketa dēlīšu biezums parasti ir no 15–16 līdz 22 mm, un to lietojamā koksnes daļa ir aptuveni 8–12 mm. Tā kā masīvkoka parketa virskārtas slānis ir biezs, to var pārslīpēt piecas līdz desmit reizes. Ja slīpēšanu veic aptuveni reizi 20 gados vai retāk, šāda grīda kalpos paaudzēm ilgi.

Turpretī gatavais parkets parasti ir 10-15 mm biezs, ar nolietojamo daļu 2-6 mm un sastāv no divām vai trim materiāla kārtām. To var pārslīpēt augstākais divas līdz trīs reizes. Iegādājoties labas kvalitātes gatavo parketu, jāpievērš uzmanība tam, lai dabīgās koksnes virskārta būtu vismaz 4 mm bieza. Tirgū pieejamajiem gatavā parketa veidiem šis lietderīgais biezums svārstās no 2 līdz 6 mm.

Gatavā parketa veidi

Divslāņu parkets: Augstas kvalitātes divslāņu segumam ir aptuveni 4-6 mm biezs nodilumizturīgs koksnes slānis uz bērza saplākšņa, ozola vai skujkoka pamatnes. Šķērsvirziena pamatne samazina spraugas, un šī parketa kopējais profils ir zems (apm. 10–12 mm), padarot to īpaši piemērotu klāšanai uz apsildāmām grīdām.
Trīsslāņu parkets: Sastāv no trim koka slāņiem – virsējā (ieteicams 4 mm biezs), vidējā un pamatnes slāņa. Vidējais un pamatnes slānis parasti ir izgatavoti no skujkoka.
Rūpnieciskā apdare: Inženierijas parkets bieži tiek piegādāts jau ražotāja eļļots vai lakots, kas ievērojami paātrina ieklāšanas procesu.

Parketa klasifikācija

Pēc koksnes veida: Ozols ir populārākā izvēle savas cietības un daudzveidīgo apstrādes iespēju (balināšana, kūpināšana, eļļošana) dēļ. Osis ir ļoti ciets ar izteiktu tekstūru, bet riekstkoks ir ekskluzīvāka izvēle ar tumšāku toni.
Pēc dēļu raksta: Viendēļa (1-strip) dizains izskatās kā masīvkoka dēlis un ir vizuāli iespaidīgākais. Trīsdēļu (3-strip) dizains rada klasisku kuģa klāja vai eglītes rakstu.
Pēc virsmas apstrādes: Lakots parkets nodrošina izturību pret skrāpējumiem, bet lokāls parketa grīdas remonts ir gandrīz neiespējams. Eļļots parkets piešķir dabiskumu un ir vieglāk atjaunojams, bet prasa regulāru pāreļļošanu.
Pēc šķirojuma: Select/Prime ir vienmērīgs tonis bez zariem. Rustic (rustikāls) izceļas ar redzamiem zariem un dabiskiem defektiem, kas piešķir dzīvīgumu.

Parketa ieklāšana: Līmēt vai izmantot peldošo metodi?

Foto: unsplash.com / Dian Yu

Trīsslāņu parkets bieži ir veidots kā “peldošā grīda” ar “click” vai “lock” savienojumiem, ko peldošajā klājumā tehniski var ieklāt bez līmēšanas. Tomēr profesionāla parketa ieklāšana, izmantojot līmi, sniedz būtiskas priekšrocības. Līmēta koka grīda ir daudz klusāka, jo “peldošajai” grīdai piemīt dobja skaņa. Tāpat līmēta grīda laika gaitā mazāk “staigā” un mazāk reaģē uz mitruma un temperatūras svārstībām.

Peldošo metodi drīkst izmantot gadījumos, kad mājoklī nav siltās grīdas, telpās ir paredzama neliela noslodze un ir nepieciešams ekonomisks risinājums. Peldošā klājuma ieklātu gatavo parketu var vienkarši demontēt un paņemt līdzi uz nakošo dzīvesvietu. Tomēr, ja telpā plānotas apsildāmās grīdas, līmēšana ir obligāta, jo līme nodrošina ciešu kontaktu starp parketu un betona pamatni, kas būtiski uzlabo siltuma caurlaidību.

Nepieciešamie materiāli un instrumenti parketa ieklāšanai

Pirms darbu sākšanas ir svarīgi noskaidrot, kādi instrumenti nepieciešami parketa ieklāšanai?. Kvalitatīvam rezultātam būs nepieciešami gan atbilstoši materiāli, gan profesionāli rīki.

Pamatnes sagatavošanai: Nepieciešams ar līmi saderīgs gruntējums, izlīdzinošā masa, remonta java vai plaisu aizdare (bedrīšu un bojājumu labošanai pamata grīdā/Estrich), smilšpapīrs vai slīpēšanas materiāli raupju virsmu apstrādei un mitruma izolācijas barjera, ja atlikušais mitrums pārsniedz normu. Masīvkoka parketu vai dēļus var arī pienaglot vai pieskrūvēt pie jau esošajām koka konstrukcijām iekštelpās.

Pamatnes apstrādei: Būs nepieciešams mitruma mērītājs (CM metode profesionāļiem), lāzera līmeņrādis, 2–3 m taisnlīste (līdzenuma pārbaudei), termometrs un higrometrs, rūpnieciskais putekļsūcējs, slota, špakteļlāpstiņa un ķelle, maisītājs ar spirāli, nazis vai skrāpis vecu pārklājumu noņemšanai un slīpmašīna. Lai ietaupītu, izdevīgs risinājums ir profesionāla slīpmašīnu noma (piemēram, “Golia” ar raupjiem divpusējiem slīpēšanas diskiem vai sietiem), kur pieejamas arī atbilstošas iekārtas pamatnes sagatavošanai. Abschliff Latvija, Aleksandra Čaka iela 107/2k, Rīga.

Līmēšanai: Izmantojiet elastīgu dispersijas, MS-polimēra, silāna modificētu vai divkomponentu poliuretāna parketa līmi. Piemēram Gepa Bond 446 Neizmantojiet parastu flīžu līmi vai PVA līmi! Līmes uzklāšanai nepieciešama atbilstoša zobainā špakteļlāpstiņa, kā arī līmes ķemme (vai maināmi asmeņi), mazā špakteļlāpstiņa stūriem, līmes spainis un maisītājs. Sagatavojiet arī kartonu virsmas aizsardzībai un vienreizlietojamos cimdus un tīrīšanas salvetes.
Montāžai: Sagatavojiet iegremdējamo ripzāģi, finierzāģi sarežģītām izgriezumu vietām, gumijas āmuru, montāžas klucīšus, distancerus (starplikas vai ķīļus), pārejas profilus, mērlenti, leņķmēru, zīmuli un marķēšanas auklu, montāžas sviru (pievilkšanas stieni), urbi un kroņurbjus, kā arī grīdlīstes un elastīgu hermētiķi pieslēguma vietām ap caurulēm.
Pēcapstrādei: Ja parkets ir neapstrādāts, būs nepieciešami parketa slīpēšanas materiāli, eļļa vai laka (piemēram, AVALON Naturharz-Hartöl
vai BaseOil no BERGER-SEIDLE), grunts un špaktele. Ja parkets jau ir rūpnieciski eļļots, pēc ieklāšanas silti iesakām veikt virskārtas pāreļļošanu, lai sniegtu virsmai papildu aizsardzību un atsvaidzinātu tās izskatu.

Būtiski nosacījumi pirms līmēšanas

Pamatnes stāvoklis: Tai jābūt sausai, tīrai, stingrai un līdzenai. Līme neaizstāj pamatnes izlīdzināšanu.
Mikroklimats: Telpā pirms, un parketa teklāšanas laikā jābūt stabilai temperatūrai (18–23 °C) un relatīvajam mitrumam (40–60 %). Parketa iepakojumi jāaklimatizē telpā. Pamatnes uz kuras tiks klāts parkets vai cita koka virsma virsmas temperatūrai vajadzētu būt 15-20 °C
Deformācijas spraugas: Pie sienām un šķēršļiem obligāti jāatstāj 10–15 mm deformācijas sprauga.

Parkets siltajām grīdām: Kas jāzina pirms ieklāšanas

Foto: unsplash.com / Fabian Kühne

Parkets siltajām grīdām ir pilnībā piemērots un drošs risinājums, ja tiek ievēroti noteikti tehniski kritēriji. Koks ir dzīvs materiāls, kas mainoties temperatūrai un mitrumam, izplešas un saraujas. Ja to ieklāj, neievērojot ražotāju brīdinājumus, jau pirmajā apkures sezonā grīdā var parādīties spraugas, čīkstēšana vai pat plaisas.

Kuras koksnes sugas ir piemērotas apsildāmajām grīdām?

Ozols: Klasiska izvēle – ciets, dimensiju ziņā stabils un mazāk jutīgs pret temperatūras izmaiņām (izvēle Nr. 1 lielākajai daļai dzīves situāciju).
Kūpināts ozols: Caur kūpināšanas procesu kļuvis vēl stabilāks par parasto ozolu. Vizuāli ļoti iespaidīgs.
Riekstkoks (Valrieksts): Nodrošina siltu un elegantu krāsu, izceļoties ar stabilitāti. Tas ir nedaudz dārgāks par ozolu.
Ķirsis: Būs lieliski piemērots, ja vēlaties gaišāku vai sarkanīgāku parketa grīdu.
Tropu koksne: Piemēram, doussie vai iroko, ir tehniski piemērota, ļoti blīva un dimensiju ziņā stabila. Tomēr, skatoties no ekoloģijas viedokļa, pārliecinieties, vai tai ir FSC sertifikāts; pretējā gadījumā izvēlieties vietējo koksni.
Nepiemērotās sugas: Dižskābardis, osis un kļava. Šīs koksnes jutīgi reaģē uz temperatūras svārstībām, tāpēc uz apsildāmajām grīdām tās bieži veido spraugas. Abschliff Eksperti neiesaka šos koksnes veidus izmantot uz apsildāmajām grīdām, pat ja daži ražotāji reklamē tos kā šim mērķim piemērotus.

Tehniskie parametri siltajām grīdām

Visa grīdas apsildes sistēma darbojas balstoties uz siltumvadītspēju. Ieteicamais, pieļaujamais parketa biezums uz apsildāmajām grīdām ir 8 līdz 16 mm. Klasiskais 22 mm masīvkoka parkets ir mazak piemērots klāšanai virs apsildes sistēmas, jo tas ievērojami kavē siltuma pārnesi. Vislabāk izvēlēties gatavo inženierijas parketu ar biezumu no 10 līdz 14 mm, plānu masīvkoka parketu (piemēram, 16 mm) vai mozaīkas parketu ar aptuveni 8 mm biezumu.

Pirms ieklāšanas pamatnes klons ir atbilstoši jāuzsilda un jāatdzesē, ievērojot sildīšanas procesu saskaņā ar DIN EN 1264. Ieteicams vismaz trīs nedeļas uzsildīt un atdzesēt. Ieklāšanu drīkst sākt tikai tad, kad CM vērtība ir zem 1,8% cementa klonam vai zem 0,3% kalcija sulfāta klonam.

Apkures režīms un biežāk pieļautās kļūdas

Visbiežāk parkets tiek sabojāts rudenī, kad apkure tiek ieslēgta pārāk strauji. Kokam nav laika pielāgoties sausajam gaisam, un tas reaģē ar spriedzi. Zelta likums – rudenī turpgaitas temperatūru drīkst palielināt tikai ar divu grādu soli dienā. Tāpat jārīkojas arī pavasarī, kad temperatūra tiek samazināta. Piemēram, divu dienu laikā temperatūras paaugstināšanās no 16 līdz 35 grādiem rada spraugu rašanās un grīdas čīkstēšanas risku. Siltuma padeves temperatūra nekad nedrīkst pārsniegt 35 °C, bet pašas grīdas virsmas temperatūrai jābūt līdz 27–29 °C, ne vairāk!

Izvairieties no lielu grīdas platību apklāšanas ar paklājiem un mēbelēm bez kājām. Zem tiem siltums aizturas, koksne izžūst ātrāk un saraujas. Ja neievērosiet šo priekšnosacījumu, visticamāk pēc apkures sezonas beigām, kad pacelsiet vai pārvietosiet bezkāju mēbeles vai paklāju, nenoklāto un noklāto virsmas laukumu krāsa būs stipri atšķirīga.

Abschliff vairāk nekā 24 gadu laikā specializētajā tirdzniecībā novērotās biežāk pieļautās kļūdas ieklājot parketu uz apsildāmās grīdas ir: nepiemērota parketa izvēle, peldošā ieklāšana līmēšanas vietā, pārāk strauja apkures temperatūras paaugstināšana rudenī.

Parketa grīdas remonts un ilgmūžīga parketa kopšana

Izvēloties apdari siltajām grīdām, absolūts ekspertu ieteikums ir eļļots parkets. Eļļota grīda saglabā elpotspēju, ļaujot kokam droši reaģēt uz mitruma svārstībām. Lakots parkets veido slēgtu plēvi, kas siltuma ietekmē šuvju / spraugu zonās var saplaisāt. Eļļots segums ievērojami atvieglo dzīvi brīžos, kad nepieciešams parketa grīdas remonts – bojātos laukumus vai izbalējušos traipus var lokāli atkārtoti pāreļļot, neslīpējot visu telpu. Ja estētisku vai praktisku apsvērumu dēļ joprojām vēlaties lakotu grīdu, izvēlieties ūdens bāzes laku ar augstu elastību (piemēram, divkomponentu ūdens bāzes laku: Poseidon).

Atbilstoša un regulāra parketa kopšana nozīmē virsmas nosūkšanu ar putekļsūcēju un mitro tīrīšanu, pievienojot ūdenim speciālas augu ziepes (piem. Pflanzenseife no Avalon). Svarīgi ir izvairīties no stāvoša ūdens – mops pirms mazgāšanas ir stingri jāizgriež. Ziemas periodā obligāti jāseko līdzi gaisa mitrumam, uzturot to 50–60 % robežās, pretējā gadījumā parkets sāks sarauties un virsmā uzradīsies redzamas spraugas. Mitruma daudzuma kontrolēšanai nepārvērtējams atbalsts ir vienkāršs higrometrs. Ja nepieciešams, mitruma paaugstināšanai telpā var palīdzēt speciāla gaisa mitrināšanas ierīce, taču, ja šāda ierīce nav pieejama, var uz radiatoriem novietot bļodas ar ūdeni.

Kopšanas līdzekļu lēmumu matrica

Grīdas tips	Ikdienas tīrīšana (apkope)	Dziļā tīrīšana	Atsvaidzināšana / kopšana
Eļļots parkets	Atkārtoti eļļojamas ziepes (Avalon Flüssigseife vai Berger-Seidle BioSoap)	Hain Deep Cleaner, pēc tam jāveic atkārtota eļļošana	Avalon Refresher vai Woca Oil Refresher
Lakots parkets	Maigas lakas ziepes (Woca vai Berger-Seidle L94)	L94 tīrīšanas līdzeklis lielākā koncentrācijā	Lakas kopšanas līdzeklis (Berger-Seidle Everclear Matt vai Woca Lackpflege)
Vaskots parkets	Maigas Avalon augu ziepes (Pflanzenseife) minimālā daudzumā	Hain dziļais tīrīšanas līdzeklis, pēc tam atkārtota vaskošana	Avalon dabīgais vaska piens vai šķidrais vasks
Eļļots korķis	Avalon grīdas pieniņa + augu ziepju atkārtota ieeļļošana	Rūpīgai tīrīšanai izmantojiet komplektu, piemēram, Woca parketa kopšanas līdzekli	Pēc tam apstrādājiet ar Avalon Natural Wax Floor Milk
Aizzīmogots korķis	Maigas Woca lakas ziepes, taupīgi ar ūdeni	L94 Cleaner	Berger-Seidle Everclear
Linolejs	Maigas Woca lakas ziepes, Avalon Pflanzenseife	Leinos Intensive Cleaner 935 , pēc tam pārklāt ar Avalon Bodenmilch	N/A

Jūsu ideālā parketa grīda sākas šeit: Uzticiet savu vīziju Abschliff ekspertiem!

Lai arī šis ceļvedis sniedz pilnvērtīgu ieskatu parketa grīdu pasaulē, nevainojams un ilgmūžīgs rezultāts prasa profesionālu pieeju un augstākās kvalitātes materiālus. Neatkarīgi no tā, vai plānojat ieklāt pilnīgi jaunu parketu uz apsildāmajām grīdām, vēlaties atjaunot savu vēsturisko masīvkoka grīdu vai vienkārši meklējat uzticamus ikdienas kopšanas līdzekļus, Abschliff Latvija ir jūsu labākais partneris. Mēs piedāvājam visu nepieciešamo vienuviet – no profesionālu slīpmašīnu nomas un elastīgām parketa līmēm no GEPA līdz augstvērtīgām Avalon, Woca un Berger-Seidle eļļām un lakām.

Speriet nākamo soli pretim savai sapņu grīdai! Ieskatieties mūsu e-veikalā, lai ērti pasūtītu visu grīdas ieklāšanai un kopšanai nepieciešamo, vai sazinieties ar mūsu pieredzējušajiem ekspertiem jau šodien. Mēs palīdzēsim izvēlēties tieši jūsu telpai un vajadzībām piemērotāko risinājumu!

Biežāk uzdotie jautājumi (BUJ)

Kā darbojas ūdens piliena tests uz eļļota parketa?

Uzpiliniet nelielu ūdens pilienu uz grīdas neuzkrītošā vietā. Ja tas iesūcas dažu minūšu laikā un atstāj tumšāku traipu, virsma ir eļļota ar atvērtām koksnes porām. Tas arī norāda, ka eļļas aizsargslānis, iespējams, ir kļuvis plāns un to drīzumā nepieciešams atsvaidzināt ar apkopes eļļu.

Kā pārbaudīt, vai mans parkets ir lakots?

Līdzīgi kā eļļotam segumam, izmantojiet ūdens piliena testu. Ja ūdens veido pērlītes un stabili paliek kā piliens uz virsmas, neiesūcoties kokā un nepadarot to tumšāku, jūsu parkets visticamāk ir lakots. Šo grīdu kopšanai drīkst izmantot tikai lakas ziepes un polišus, pilnībā izvairoties no eļļu saturošiem līdzekļiem.

Vai varu izmantot vienu un to pašu kopšanas līdzekli visām grīdām?

Nē, viena līdzekļa izmantošana nav pieļaujama atšķirīgiem pārklājumiem. Eļļotām grīdām nepieciešamas kondicionējošas ziepes, kas baro koksni, bet lakotām grīdām vajadzīgi līdzekļi, kas atjauno aizsargplēvi un spīdumu. Nepareizu produktu vai agresīvu universālo tīrītāju lietošana var izskalot aizsargkārtu, atstāt taukainus nospiedumus vai neatgriezeniski sabojāt pārklājumu.

Ko darīt, ja vispār nezinu savas grīdas tipu?

Vienmēr sāciet grīdas identifikāciju ar vienkāršu ūdens pilienu testu, kas ātri parādīs, vai virsma atgrūž ūdeni (lakota) vai to uzsūc (eļļota), vai pilnība nobružājusies. Ja šaubas joprojām saglabājas, drošākais solis ir sākt tīrīšanu ar pašu maigāko pieejamo kopšanas līdzekli un minimāli mitru mopu, lai nepieļautu virsmas bojājumus.